Sapņainām acīm pāriet miegs
Tas aizplūst ar tuvējā vēja skrandām
Fantāzijās aizraujas elpa
Negribot atdoties segas skavās

Prātā aprēķinās mērķi
Soļi, kas pārvēršas plānos
Spilvens reizē ciets un mīksts
Galvā jau sienot apavus

Viss tik skaidrs, viss tik tīrs
Ceļš jau lēzena bruģa klāts
Palags saraucies, bet tik gluds
Berž kājas, kuras grib skriet

Nāks rīts un tad arī skries
Pakaļ savas nākotnes dvesmai
Tomēr, kamēr pulkstenis tikšķ
Jācenšas noķert klīstošos sapņus