Viena cigarete par daudz. Viņš neko nedarīja. Viņs nejuta. Ods iekoda kaklā, paķerdams asins lāses no saindētā ķermeņa. Kļuva tumšāks. Bet zini, viņam bija vienalga. Kaķis saplēsās ar rudo runci, struto auss. Viņam sāpēja, bet tas nebija tas. Viņš apsēdās un atlieca galvu. Spranda iekrakšķējās, ziņodama par sevi. Par sāpēm, ko tā pārcietusi. Bet viņam bija vienalga. Es atkārtojos, bet bija jāzina. Aklais slepkava uzlika acu apsēju un dūra. Tieši dvēselē. Viena lāse spēj izmainīt visu.
Viena asins lāse - dzīvība vai nāve. Viens piliens ūdens un augs ir atkal dzīvs. Viena alus lāse un tu jūties atspirdzis. Debesis krāsu nemainīs. Viens medus piliens saldai tējai. Ziedošanās neko nemainīs, jo neviens to nenovērtēs. Ziedojies klusumā, jo saule neatvērs savus starus tumsā. Ja saki, tad saki sev, jo jēgu visi neizpratīs. Varbūt tikai iedzer pēdējo lāsi, tā izkaltēs tev rīkli. Tuksnesis sausumā un asaras sāļums. Viena asaras lāse spēj salauzt. Viens ūdens piliens sāk ūdenskritumu. Bet viens tu esi un paliec viens, bez sevis, bez citiem. Kāpnes bez pakāpiena neved pie mērķa. Salauztas sirdis spēj dziedēt citas. Jo viņš ir pārāk iekšā visā. Viņš ir pazaudējis sevi, atdodot citiem to, ko tie meklē. Viņš palīdz, bet neviens to nenovērtē.Klusumā domas iegūst lielāku jēgu. Nevajadzēja atņemt vieniem un ziedot otriem. Mirušas pilsētas ūdens pakšķi spēj iedvest skaņu. Sarkanas jūras asins lāses ir iztukšojušas cilvēkus. Pazuduši spoki meklē mieru, bet arī atrastie stāsta par to, ko viņi mūžam meklē, bet neatrod.
Nevajag pazaudēt mērķi, tas nomaldīsies neceļos un atradīs vietu, kur apmesties. Pirksti dreb, gaisma dziest un tumsa pārņem. Nedrīkst aizmirst. Noslīksti rasas lāsēs, skaistāku nāvi atradīsi tikai ziedos.
Var jau būt, ka viņi nesaprot, ko vēlas, bet viņš zina. Viņam vajag zināt, ka auksta ieroča spals spēj atspēkot redzi. Šāviens, raidīts tukšumā, vienmēr atradīs mērķi. Nedomājot par lietām būtiskām, vienmēr pie tā nonāksi. Upuri, kuri sešas pēdas zem zemes, nepiedod. Elle nedzird tavas lūgšanas. Mīlestība ir ar nosacījumiem, jo tā nesaprot citādi. Māte spēj ar vienu piena lāsi padzirdīt zudušos. Misionāri kapelās nerod mieru, tiem ir jādod. Tie, kuri saprot sevi, nekad nevarēs pateikt citiem. Saburzīts aizkaru audums vienmēr atminēsies pieskārienu, kad citi to jau būs aizmirsuši. Brūces, kas cirstas aiz sāpēm, vienmēr būs svarīgākas par tiem, kuri nekad neaizmirst savu laimi. Acis, kuras aizvērtas uz sekundi, mēdz atcerēties visu, kas kādreiz bijis. Viņš neaizmirsīs. Slepkavam ir vistīrākā sirds un nešķīstākā dvēsele. Pirms tā nav zaudēta, viņš atminēsies visu savu upuru dzīves. Apsēstība. Atrast ziņas, ievākt augļus nokaltušai ābelei. Ne visi to prot. Neviens neko nesaprot.
Vainagā iepītas magones - mīli ziedu, pirms tas ir novītis. Uguns, kas degta tumsā var izraisīt lielāku postu kā gaismas slēdzis, kurš izdzesis spuldzi. Nekad nesēdi uz krēsla, ko salauzis tu pats, tas nepaliks veselāks, lai tu tur varētu atdusēties mūžīgi. Tikai viena glāze spēj slīcināt bēdas. Asaru okeāns neraisa dziļāku līdzjūtību, par vienu lāsi, kura noritējusi akmenim pār vaigu.
Varbūt tikai stikli dzird savas lūgšanas, pirms tie ir saplēsti.
Nepatīk. Kuram gan patīk. Tukšumu nevar aizpildīt ar zeltu, zeltam nekad nepietiek vietas. Asinis nomazgā netīrumus, bet nedziedē strīdus. Varbūt tu sapratīsi to, kā dēļ es esmu te. Tev.
