Ir tās savādās reizes, kad es kaut ko vēlos darīt, bet tik pat ātri par to arī aizmirstu. Uzlieku tējai vārīties ūdeni, bet tad sāku darīt kaut ko citu... Elektriskā tējkanna izslēdzas, ūdens ir uzvārījies, gaisā virmo tvaiks, bet es pat to nedzirdu. Aizeju uz citu istabu un pilnīgi aizmirstu par tēju. Un tā piepeši vairs nav svarīga. Tikai tagad, tagad, kad atceros, man vairs to tēju negribas.
Vai tā dzīvē negadās bieži ar dažādām lietām? Vienubrīd tā ir prioritāšu saraksta augšgalā, bet nākamajā mirklī - tu jau par to esi aizmirsis, jo neesi to izdarījis. Tikai doma urda nedaudz. Ka iespēja tika nokavēta, kad tai bija visērtākais laiks.