Kur jūrās viļņi vētraini pret klintīm sitas
Aizvediet mani uz šo salu ar kalniem un mežiem
Kur maijmēnesis visu gadu zied
Es gribu zibens atblāzmu katrā logā
Dzirdēt kā pērkona bungas manas sirds ritmā dun
Just, kā vējš izrauj ikkatru sīkāko patības daļu
Un apģērbs pielīp pie miesas kā otra āda
Saulrieta vizma tur izkrāšņo rasas lāses
Vissīkākos dimantus izceļ kā spožākās zvaigznes
Ceriņu smarža caur lietu lai apņem mani visu
Un koku lapas koši zaļas par lāpām kļūst
Kad uzkāptu kalnā es visaugstākā, stāvā
Pastieptu rokas pretī debesīm un kliegtu
Zibens atbildētu manām lūgšanām ar šautru
Un visa daba šai haosā atrastu mieru
Un es ar to
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru