ceturtdiena, 2024. gada 22. februāris

 Mana suņa acis stāsta stāstu

Par vējainām dienām un pastaigām parkā

Par lietaniem vakariem un viņa galvu man klēpī

Par skaļiem prieka rējieniem, kad nākam mājās

Par slapjām bučām, kad viņu sauc par labu puiku

Par nevēlēšanos iet cauri peļķēm un dubļainām ķepām

Par saldām diendusām saulainos stūros

Par mīlestību un sapratni, kad jūtamies slikti

Par milzīgu sajūsmu, kad ierodas ciemiņi

Par mīlestību vienmēr, neatkarīgi no nekā

Mana suņa acis stāsta stāstu un es to gribu klausīties mūžam


 Un tā vienkārši, pāris acumirkļos. Leduspuķes kļūst par rasu un viss ir citādi.

ceturtdiena, 2022. gada 21. jūlijs

telpā gaudo vējš

ir grūti rakstīt 
ir tik grūti rakstīt, kad iekšas plēš 
un sirds sāp

un tu skaties uz mani 
es gribu rakstīt dzejā
vārdi salst uz lūpām 

vārdi tikai domās 
ne skaļāki par čukstu 
bet papīrs paliek tukšs 

bet dvēsele kliedz un raud
tā grib likt man runāt 
telpā gaudo vējš 

ceturtdiena, 2020. gada 12. novembris

VIŅAI

Ir jāstāv un jāstāv par tiem, 

Kuru dēļ mēs šodien šeit esam 

Kas dāvā, sniedz un dod

Un pretī nelūdz neko. 

Tikai to vien ka mēs esam

Brīvi savā valstī

Garā sirdī un balsī

Kamēr vien mūsu sirds pukst.

svētdiena, 2020. gada 30. augusts

Sapņainām acīm pāriet miegs
Tas aizplūst ar tuvējā vēja skrandām
Fantāzijās aizraujas elpa
Negribot atdoties segas skavās

Prātā aprēķinās mērķi
Soļi, kas pārvēršas plānos
Spilvens reizē ciets un mīksts
Galvā jau sienot apavus

Viss tik skaidrs, viss tik tīrs
Ceļš jau lēzena bruģa klāts
Palags saraucies, bet tik gluds
Berž kājas, kuras grib skriet

Nāks rīts un tad arī skries
Pakaļ savas nākotnes dvesmai
Tomēr, kamēr pulkstenis tikšķ
Jācenšas noķert klīstošos sapņus

svētdiena, 2019. gada 27. oktobris


Varbūt
Ja turēšu acis ciet
Asaras nožūs pašas

Varbūt
Ja turēšu acis ciet
Sāpes izžūs ar tām

Varbūt
Ja turēšu acis ciet
Dzīve aizsteigsies tālāk

Tomēr
Ja turēšu acis ciet
Izvēle nebūs vairs mana
Klusa šalkoņa priedēs
Kļūst skaļāka, kad pienāk tuvāk

Un kas esi tu, kad pienāc tuvāk?
Vai jūra ar zilganiem viļņiem?
Vai pļava ar vijīgām magonēm?
Vai ceļmala ar drukniem ozoliem?
Lai arī kas tu būtu un kur tu dotos 

Nāc tuvāk, pie rokas ņemšu tevi
Un dosimies kaut uz horizonta malu,
Kur soli pa solim, čukstu pa čukstam
Būs klusa šalkoņa priedēs
Kļūs skaļāka, kad pienāk tuvāk