Sapņotāji tikai sapņo. Tie, kuriem ir mērķis, ne tikai sapnis, arī izdara. Bet ko darīt tad, kad apkārt ir viena vienīga siena? Un pat ne četras sienas, kad esi kā iekritis akā ar gludām sienām un vāku? Kas ir nākamais? Vai sāpes? Izmisums? Bezcerība? Pasakiet kāds man to, lūdzu. Sapņotājs meklē mērķi. Bet tas nevar viņu atrast.
Apkārt tik daudz cilvēku kā nekad, bet vientulība sasniegusi augstāko pakāpi. Prāts, kam ir tik daudz līdzīgu, piepeši vairs neuztver to frekvenci, kurā domā visi citi. Vārdi, bet ne domas.
Es nezinu, es tiešām nezinu. Jā, mani tas satrauks arī pēc desmit gadiem. Jā, man ir bail. Lūdzu...
