trešdiena, 2013. gada 24. jūlijs

Katram svētajam ir pagātne. Katram grēciniekam - nākotne.

Svētums. Kas ir šis vārds? Zelta pielieta saules gaisma un vēja plūsmas, spārnu vēzdas un ēnas, kas ātri slīd pāri zemei. Nevienam to nesaprast. Tikai putnam, kas lido pāri zemei, jūtot vēju zem saviem spārniem. Domas klīstot apmet daudzus lokus.
Cilvēki saka, ka viņi ir svētie, kaut dziļi dvēselē vistumšākās domas grauž sirdsapziņu un grauž apziņu. Zemapziņā atbildes uz visiem jautājumiem ir pilnīgi pretējas, nekā tiek izteiktas skaļi. Vai var vainot? Vai kāds zina? Nē, neviens nezina. Tikai tu jūti, tu zini, kas notiek tavā galvā un kāpēc. Pat to var neminēt, pat to var nejust. Tikai tur iekšā gruzd. Tā liesma, tā ogle, kas dziestot izčākstēs tumsā, bet tā nedziest. Jo tumsas nekad nav. Prāts saka, ka tu esi varens. Ka tu zini labāk. Labs cilvēks, kaut gribas izraut ārā nazi un ar asmeni pāršķelt miesu tā, kā pat nav rādījies maniakiem trakākajos nakts murgos. Bet tev tie nav murgi. Tā ir ikdiena, ko nekad neatlaist.
Nekad neatlaist. Vai kādreiz vispār spēj to apzināties?

Tumsa tavu acu priekšā, tumsa pa labi un arī uz visām debespusēm, kur vien vilka soļi ved.  Un skujas, kas čab zem kājām. Taču vistumšākajā sirdī, vissagraustākajā apziņas stūrītī vienmēr roku pados zemapziņa, kas spēs iespīgoties kā maza zvaigznīte debesjumā. Jo tāds tu esi. Kā melnas debesis pirms pirmā zvaigzne vēl spēj iemirdzēties, lai padarītu to vēl nedaudz gaišāku. Un tavā prātā tu jūti to, kā cīņa, neapzināta kauja pašam ar sevi notiek un zvaigzne zaudē. Tā krīt, kamēr tiek perināti vistumšākie nodomi. To nejūti, tā nedaudz iedzeļ pat neiesāpoties. Vai saproti? Katrā dzīvē ir gaisma un tumsa. Un tā ir tikai tava izvēle, vai palikt ēnās. Tu jūti, ka patiesībā sirds saka pavisam ko citu, nekā ļaunie vārdi, kas tiek izteikti ievainojot vēl vairāk, nekā patiesībā gribi. Bet tas nu ir izdarīts. Vai kādreiz spēsi iziet ārā no apburtā loka? Ļaunums, kas patiesībā nemājo tavā dvēselē, bet tur ir iesēts. Jo tu to vēlējies. Vai kādreiz nožēlo? Es zinu, ka jā. Pat ja to neapzinies, vistumšākais prāta stūrītis kliedz pēc glābšanas.

Vienīgais ienaidnieks, kas patiesībā ir tavā ceļā, esi tu. Un tev ir jāatklāj, kas patiesībā esi, lai neliekuļotu. Jo meli sev tie ir jebkurā gadījumā - velns ar dievu dvēselē. Vai svētais ar elli savā iekšienē.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru