Man nav ne jausmas, kur iet, ko darīt,Piepeši es jūtos apmaldījusies sevī,
Vai tas ir tas, ko gribu, ko vajag
jeb saules pieskāriens piepeši svešs?
Asvaltpelēka debess ārā pa logu
No zemes spītīgs aukstums lien,
Neesmu vairs pārliecināta it ne par ko,
Tik gaisma acīs nedziest arvien.
"Varbūt tev jāiet tālāk,"
Kaut kas iekšienē klusi čukst,
"Varbūt tur būs viss pateikts sīkāk,
Atradīsi to, kā dēļ sirds tava pukst."
"Nē, maini virzienu," no otras puses saka,
Mana galvā domu nav, tā tukša kā aka.
"Tur kur tu ej, tur izejas nav un nebūs,
Tikai īsta patiesība un laime saulē nerūs."
Un kurš man pateiks, kas pareizāk darāms?
Vai strādnieks, kuram daudz zemes vēl arams?
Arājam arkls šķiet smags vēl aizvien,
Nē, nē, nav pareizi tas šodien.
Vai palīdzēt spēs man vīksna, pļavas malā?
Tai saknes ir dziļi zemes kārtā..
Saki man, vīksna, ko saka zemes sirds,
Tai sirdspuksti dziļi, visu zina tā.
Tik brīvais putns padebešos spēs teikt:
"Nāc, es pastāstīšu stāstu, ko veikt -
Uzticies sirdij savai un prātam,
Tie palīdzēs lidos debesīs pašam."
Man nav ne jausmas, kur iet, ko darīt,
Piepeši es jūtos apmaldījusies sevī,
Vai tas ir tas, ko gribu, ko vajag
jeb saules pieskāriens piepeši svešs?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru