Es salūzu, kad Rets viņu pameta. Viņas māte nomira, tēvs nomira.. bet viņai vajadzēja piedzīvot, ka māsa nomirst, lai atvērtu acis. Es vēl joprojām dzīvoju dienvidu saulē, Atlantā, kura ar savu pārdrošo dedzību iemiesoja Skārletu pašu. Grāmatas tēli manā acu priekšā, jenkija zilais mundieris ar lodes caurumu pierē. Pretrunas, kuras tiek atraisītas tikai tad, kad jau ir par vēlu. Mīla, kura uznāk uz skatuves, kad starmetis jau nodzisis. Sieviete, kas piedzīvojusi visu, pirms sasniegusi trīsdesmit gadu vecumu. Mīlestība, kura ar laiku novīst, tieši tad, kad tiek parādīta ilgi laimīgā pretmīlestība. Ideāls, kurš zem skaistā apģērba nav nekas. Viņa ieguva visu, ko vēlējās, bet tas patiesībā nebija tas, ko vajadzēja. Vajadzīgais bija stāvējis priekšā, ilgodamies, lai to paņemtu, bet viņa lūkojās tam pāri, augstāk, augstāk...
Es nezināju, kam es varu piedēvēt šo dziesmu, bet tagad esmu sapratusi. Skārleta O'Hāra.
There's a lady who's sure all that glitters is gold
And she's buying a stairway to heaven
(And) when she gets there she knows if the stores are all closed
With a word she can get what she came for
Visi mozaīkas gabaliņi ir salikti vietā, bet es esmu salūzusi. Ilūzija ir sagrauta un manis, šķiet, vairs nav. Daļu ir paņēmusi šī dienvidu skaistule, kura spēja pārciest jebko, palikdama arvien citādāka. Skārleta ir mācība par to, kādam nevajag būt cilvēkam, bet vienlaicīgi arī apziņa, ka cilvēki to nespēj mainīt. Mēs esam pārāk egoistiski, lai pamanītu laimi, kad tā stāv acu priekšā. Pat visšķīstākā mīlestība nav nemirstība. Meklējot citus, var pazaudēt sevi. Es ieguvu un zaudēju. Es apjuku un visu sapratu. Viņa atnāca un aizgāja. Es nezinu, ko darīt. Vai tas kādreiz pazudīs? Vai varbūt es pazudīšu? Acis nedaudz miglojas, skaudrā patiesība lauž sirdi, jo romāniem tā nav jābeidzas. Bet tas tā bija. Tāpat, kā pati dzīve - tā nekad nebeidzas tā, kā plānots. Skarba atšķirība. Mīlu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru