Galvu pušu rajošs troksnis. Skaņa, kas cauri dzīslām liek izritēt tūkstots zilām asinīm. Asins lāses, kas pil no loga. Piedod, vārds klusumā. Klavieru taustiņi vienmēr spēj izspēlēt viņu. Viņas pirksti, slīdot pāri un lūpas, klusi čukstot vārdus. Vārdus. Bet tie nav sadzirdami. Ko viņa saka? Vai kāds zina? Tumši bēniņi, piekrauti līdz griestiem ar nevajadzīgām mantām. Salauztām atmiņām. Izplēstiem caurumiem, kuri katrs vēsta savu stāstu. Stāstu par viņu. Sirdspukstu klaudzieni timpānu ritmā. Orķestris. Neviens nesapratīs lietas, kas vēl būs. Neviens neredzēs asaras, kuras lietas tumsā. Lāses pārvērtušās vieglās straumītēs un plūst, stikla rūti izgleznojot. Rāmja čīkstēšana un seja, kura klusi pasmaida. Viņa priecājas. Viņas ledainajās acīs rotājas sajūsma, bet uz rokām ir tumši zili lāsumi. Raibie pirksti slaiki spēlē, taustiņi vairs nav balti, pa tiem rit ķermeņa eliksīrs. Viņa nekad nesapratīs. Neviens nesapratīs, kur radās tā atklāsme, kur radās tas prieks par nodarīto.

Zilās asinis vienmēr, vienmēr tiek izlietas. Nevajadzīgi. Vienmēr ir jāatrod vainīgais. Saulriets, iekrāsots tumšās krāsās. Koku silueti, kas mēmi kliedz. Sadzirdēji? Tā runā mistērija. Tā runā tu, kurš nekad nav un nebūs mans. Kurš no sirds vēlās, bet dzīslas neatļaus. Kinžala trīšanas troksnis, nagi, kas tiek vilkti pa seju un tumši zilas asins tērcītes. Nekad nebūsi izjutis. Vai mēs to jūtam? Vai to var just? Sudrabs iespīgojas tumsā, kļūstot par noslēpumainu dārgakmeni, safīra gredzens un asaras. Pulsācija, durvīm nočīkstot. Tā pukst viņa sirds. Viņas smaids atklāj vaigos bedrītes, gaišie mati mēnesgaismā spīgo kā sudrabs. Bet zīlītes iepletušās. Riepu kaukšanas skaņa un pasaules ritējums apstājas. Es apturēju laiku. Viņas laiks tika apturēts, sirdspuksti uz sekundi apstājās, elpas garaiņi sastinga gaisā, bet melnās zīlītes sašaurinājās. Vai tu spēj likt pasaulei apstāties? Liec man noticēt, ka viss notiek kāda iemesla dēļ. Izseko visam, izseko tam, ko viņa saka. Izlej pienu un glāzi aproc bedrē. Lai lāpsta grabēdama nozūd akas dziļumos, beigu beigās nobūkšķot pret zemi. Tu izsmēli to aku. Tik tiešām.