Es mīlu krāsas pēc lietus. Nē, nevis pēc tā lietus, kas apslāpē visas skaņas un maņas, visu pasauli darot pelēku, bet to, kurš uz ādas līst kā piens, kas mīl pasauli, glāstot ikvienu personu, lietu, augu.. Tas tiem visiem iedveš dzīvību, otro cerību, atmodu.Dzirkstošas krāsas un svaigas smaržas. Vieglas vēsmas un dedzīgs prieks. Valgums, pārklājot ielas, liek uzvirmot sajūtām, kuras atdzīvina mani. Mani. Mani. Tevi. Lietu. Krāsas. Krāsas. Krāsas. Koku lapas sāk mirdzēt, sulīgi zaļais mīl kā pavasaris. Ceriņu ziedi kā apreibušo smaržo un mīl. Mīl. Mīl?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru