ceturtdiena, 2012. gada 1. marts


Es nežēlojos. Dzīvi jāņem smejot. Tik, cik tā iemirdzas. Kā garāmejot. /I. Ziedonis


Lai cik savādi nebūtu, bet mana Zvaigzne vēl nav nokritusi. Tā klusi, aukliņā iekārta, šūpojas zem krāšņā bezdibeņa - pasaules. Tā gaida, kad es izteikšu savu lielo vēlmi, to, kuru tā nespēs nepildīt, un aizšausies Visumā kā viskrāšņākā Zvaigzne, kas jebkad redzēta. /Ēna 

Cik ironiski - citēt sevi. Bet ko darīt, ja tu nespēj atrast labākus vārdus kā tos, kas nākuši no sevis pašas? Un ja es liktu bez atsauces, tad kā gan lai tas stāv kā ierāmējums? Ja tu nejūti sevi, tad kā gan vari stāvēt pasaules plašumos? Jūti sevi. 


Mūzika manai dienai. 

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru