Vai tu dzīvo, vai tu mirsti, vai tu asiņo fantāzijai?

Vai tu jūti manus vārdus, pirms tie ir nākuši pāri lūpām? Vai tu dzirdi manu sirdi, kad tā klusi pukst tur pat tev pie auss? Nostājies man aiz muguras, satver galvu savās plaukstās. Ļauj nagiem noskrāpēties gar vaigiem, atstājot tajos zīmes. Piekļauj pirkstus vaigu kauliem, jo tieši tur ir to vieta, vai tad ne? Piekļauj savu augumu manam, ļauj man izbaudīt tavu saraustīto elpu, ļauj sajust muskuļus saspringstam zem ādas, tad pēdējā mirklī tos atslābinot, jo tev ir bail. Tu baidies mani zaudēt, kaut sen vēlies, lai manis vairs nebūtu. Bet vairāk par visu tevi biedē šī smaka, šis nāves smārds, kas jau ir pacēlies gaisā, iekļūstot ikvienā mūsu šūnā. Ļauj man to izgaršot, tā, it kā tas būtu vissaldākais vīns. Un tas ir. Jo nekad tas man nespēs sagādāt lielāku prieku kā redzēt, ka tu zaudēji. Tu zaudēji derības, kuras mēs noslēdzām neizrunājot nevienu pašu vārdu, neizdvešot nevienu skaņu. Likmes tika liktas mēmi, skatieni sastopoties noteica cenu. Es jutu, tu man vēlējies iekliegt sejā, ka es nespēšu. Bet tu vīlies. Es spēju. 

Spogulis ir nolikts man priekšā, es redzu tavu seju, nespējot apspiest smaidu. Tu tīrīsi šo spoguli no manām asinīm, apzinoties, ka to saldi sāļā smarža būs iesūkusies tevī mūžam. Naids, kas akli kvēlo tavās acīs, palielina manu uzvaras saldmi. Uzvara vienmēr bija bijusi mana. Tu zināji, uz ko paraksties, bet piekriti, jo tu cerēji, kaut gan pazīsti mani. Nodari to, pārbaudi vai pēdējā mirklī neredzēsi sāpes manās acīs. Neredzēsi. Es tev apsolu. Aptver ciešāk ar plaukstām manu galvu, ļauj adrenalīnam saindēt gaisu manās plaušās un izdari to. Tu nespēj dzīvot bez manis, es zinu. Tu nekad nespēsi mani aizmirst. Izdari to. Liec maniem kakla skriemeļiem skaļi nokrakšķēt, lai tie iziet no vietas un nekad vairs neliek tev izjust šīs emocijas. Izdari to. Ielej pēdējo lāsi savā indes kausā, ko maz pamazām abi pielējām. Jo šī spēle jau ir zaudēta. 

Nāve nav risinājums. Nāve nekad nav risinājums. Mēs spēlējām - tu zaudēji. Man jāmirst, bet es izjūtu gandarījumu. Tu nožēlosi savu zaudējumu. Tu nožēlosi mani. Tu nepiedosi, ka iesaistījies spēlē. Jo patiesībā jau visi zina, ka uzvarētājs vienmēr ir tikai viens.

Es. 

Krakšķis.