Tie saka, ārā ir marts. Es neticu. Tie saka - Nu jau būs pavasaris! Es neticu. Parādiet man pavasari, noplūciet no kokiem pirmās, vārās lapiņas, kuras ir gatavas pirkstos izšķīst, atstājot uz tiem tikai sulu, miklu kā asinis. Dodiet man iemeslu smaidīt, redzot sauli virs apvāršņa pamostoties un, ļaujat tai ieraudzīt pavasari! Ļaujiet putniem atmosties no ziemas miega, dodiet tiem iemeslu sāk savus juceklīgos treļļus, pēc kādiem trīs un jūk prātā mana sirds. Ļaujiet tiem tur, trīs bērziem manā pagalmā, savus vecos, noliekušos zarus pārvērst par vēja slotām, kas čaukstot pieskandinās apkārtni. Ļaujiet man būt man.
Fonā skan sirds mūzika, bet nespēju to ievietot šeit. Varbūt vēlāk. Kad zināšu precīzi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru